Klimata krīzi nevar atrisināt, par to pārstājot domāt. Klimata krīzi var labāk saprast, sasaistot to ar savu ikdienu: kā patērējam, dzīvojam, pārvietojamies un pavadām brīvo laiku. Kuras ikdienas rīcības palīdz sasniegt klimata mērķus un kuras bremzē? Kas vairāk ietekmē klimatu: lidojums pāri Atlantijas okeānam, katru dienu apēsts steiks pusdienās visa gada garumā vai apkure mājoklī? Cik lielā mērā klimatu saudzējošas rīcības ir pašu atbildība un cik daudz to ieviešana ir sistēmiska un politiska? Jau kādu laiku uzdod sev šos jautājumus un vēlies par tiem parunāt? - Šie bija jautājumi, ar kuriem ieinteresējām Zinātnieku nakts dalībniekus piedalīties mūsu diskusijās.
Latvijas Universitātes Dabas mājā Zinātnieku naktī iekārtojām jauniešiem interaktīvu "pieturu" par dzīvesveida rīcību ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Piedāvājām aprēķināt savu oglekļa pēdu, kopā spēlējām klimata kāršu spēli “Klimats sauc” kurā bija iespēja salīdzināt dažādu rīcību ietekmi.
Pēc spēles aicinājām iepazīties ar 50 dzīvesveida rīcībām, kas var mazināt ietekmi uz klimatu. Pārsvarā dalībnieki bija jaunieši, tomēr sastapām arī skolotājus, ģimenes ar bērniem, kuriem bija interesanti diskutēt par savām ikdienas rīcībām un iespējām tās mainīt. Aicinājām atstāt atzīmes pie rīcībām, ko apmeklētāji vēlētos ieviest savā ikdienā, kā arī atzīmēt tās, kuras noteikti nevēlētos.
Viskategoriskākā nostāja apmeklētāju vidū izvērtās par mazāka mājdzīvnieka izvēli - izteikta nepatika pret maza izmēra suņiem.
Liela pretestība arī veģētārās un vegānās diētas izvēlei.
Pārvietošanās jomā klimatam draudzīgo rīcību atbalsts bija vislielākais - jaunieši atvērti gan izvēlēties sabiedrisko transportu, gan iešanu ar kājām, vai pārvietoties ar velo. Šajā kategorijā bija tikai viens iebildums - pret biežāku strādāšanu attālināti.
Mājokļa jomā jaunieši atzīmēja, ka vēlētos salabot elektroierīces, lai izmantotu tās ilgāk, tomēr nelabprāt samazinātu istabas temperatūru un nevēlas koplietot savas mājsaimniecības ierīces ar kaimiņiem.
Paralēli darbojāmies arī Daugavpils Universitātē. Tur Zinātnieku nakts apmeklētājus aicinājām piedalīties klimata stāsta izzināšanā, ko bijām iekārtojuši četrās interaktīvās pieturās:
Pirmā pietura: Oglekļa pēdas rēķināšana, ko darījām izmantojot Pasaules Dabas fonda izveidoto kalkulatoru: https://www.pdf.lv/klimats/ Kad pēda bija izrēķināta, aicinājām uztaisīt ekrānuzņēmumu, kurā ir redzami savi aprēķini katrā patēriņa jomā: pārtikas patēriņš, mājoklis, pārvietošanās un brīvā laika pavadīšana.
Otrā pietura: Klimata kāršu spēlēšana, ko piedāvājām darīt, vispirms izvēloties galdu ar to patēriņa jomu, kas klimata kalkulatorā bija izrēķināta ar vislielāko pēdu. Tad aicinājām iesaistīties kāršu spēlēšanā pārī vai mazākās grupās, sarindojot tās pareizā secībā atkarībā no to ietekmes uz klimatu – no mazākās uz lielāko.
Trešā pietura: Balsošana par savām dzīvesveida rīcībām “Zaļā un sarkanā galerija”, kur dalībniekus aicinājām iepazīties ar klimatam draudzīgām rīcībām katrā no četrām patēriņa jomām. Dalībniekiem iedevām trīs zaļas un trīs sarkanas uzlīmītes un aicinājām nobalsot par trim personīgi raksturīgākajām un neraksturīgākajām rīcībām.
Ceturtā pietura: Fotografēšanās ar savu apņemšanos klimata labā. Te no 20 apņemšanās plakātiem aicinājām izvēlēties vienu, uz kura ir rīcība, ko vieni paši vai kopā ar ģimeni tuvāko mēnešu laikā varētu ieviest savā dzīvesveidā, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Dalībniekus ar izvēlētajiem apņemšanās plakātiem nofotografējām.
Darbošanās visās pieturās norisinājās kā bišu stropā. Mūsu vērojumi apliecināja, ka diskusijas par klimatu ir saistošas gan jauniešiem, gan ģimenēm ar bērniem. Lielai dalībnieku daļai klimata kalkulatorā izrēķinātā vislielākā pēda bija pārvietošanās jomā, un, kā paši dalībnieki komentēja, to ietekmēja pāris šajā gadā veiktie lidojumi. Mājokļa joma bija ar otru lielāko klimata pēdu. Zaļās un sarkanās galerijas balsojumos raksturīgākās rīcības:
Pārvietošanās jomā: raksturīgākā - auto braukšanas nomainīšana ar pārvietošanos kājām un ar sabiedrisko transportu un neraksturīgākā - auto koplietošana;
Mājokļa jomā: raksturīgākā - energoefektīvs apgaismojums un neraksturīgākā - mājokļa koplietošana;
Pārtikas patēriņa jomā: raksturīgākā - pārtikas atkritumu mazināšana un neraksturīgākā - veģetārs un vegānisks uzturs,
Brīvā laika pavadīšanas jomā: raksturīgākā - mazāk pirkt apģērbu un apavus, un neraksturīgākā - mazāk pārvietoties ar lidmašīnu brīvdienās.
Rīcības, kuras dalībnieki apņēmās ieviest savā dzīvesveidā tuvāko mēnešu laikā, bija tās, kuru ieviešana vismazāk prasītu mainīt dzīvesveidu kopumā, proti, mazāk pirkt apģērbu un apavus, pirkt bioloģiskos augļus un dārzeņus, vairāk braukt ar velosipēdu vai iet kājām, samazināt pašreizējā patēriņa izdevumus, un citas. Der atcerēties, ka, lai arī šo rīcību ieviešana ir samērā vienkārša, to ietekme klimata pārmaiņu mazināšanā ir neliela. Ja vēlamies ar savu rīcību nodrošināt lielāku ietekmi klimata pārmaiņu mazināšanā, ir jāķeras arī tādu rīcību ieviešanas, kam ir lielāka oglekļa pēda.
Sakām lielu paldies brīvprātīgajiem palīgiem no biedrības @CitaDaugavpils!
Kāršu spēli ar diskusiju piedāvājam projekta “1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki” ietvaros, kas ir saņēmis finansējumu ES pētniecības un inovācijas programmā Apvārsnis 2020 (granta līguma Nr. 101003880).