Dzīvesveida pamatu veido patēriņš, tāpēc mūsu dzīvesveids nosaka, cik daudz patērējam dabas resursus un cik daudz radām vides piesārņojumu un atkritumus. Līdz ar to, mūsu dzīvesveids nosaka arī, cik lielā mērā ietekmējam klimata pārmaiņas un to rezultātā radušos globālo klimata krīzi.
Ietekmi uz klimatu var arī aprēķināt. Metode, ko izmanto šiem aprēķiniem, ir dzīves cikla novērtējums. Tas atklāj, cik daudz resursu un enerģijas ir nepieciešams un kāds ir vides ietekmju daudzums visiem mūsu patērētajiem produktiem un pakalpojumiem visā to dzīves ciklā no resursu ieguves līdz to nonākšanai atkritumos. Šo kopējo patēriņa ietekmi uz klimatu bieži vien dēvē arī par oglekļa pēdu. Tā tiek izteikta kilogramos vai tonnās CO2 ekvivalentu, ko gada laikā radām savu vajadzību apmierināšanai.
Gada vidējā Latvijas iedzīvotāju pēda ir 5,8 tonnas (salīdzinājumam, vidēja oglekļa pēda vienam iedzīvotājam Igaunijā ir 9,9 tonnas, Vācijā 9,5 tonnas, Francijā 6,4 tonnas, Ungārijā 4,9 tonnas CO2e gadā).
Vispārējās ANO klimata pārmaiņu konvencijas Parīzes nolīgums paredz, ka globālās CO2e emisijas līdz 2030. gadam ir jāsamazina līdz 2,5 tonnām CO2e uz cilvēku gadā, bet 2050. gadā šīs emisijas nevar būt lielākas par 0,7 tonnām CO2e uz cilvēku gadā. Lai sasniegtu šos mērķus mums savas klimata ietekmes līdz 2030. gadam ir vidēji jāsamazina vairāk kā uz pusi, bet līdz 2050. gadam ir jātuvojas nulles emisiju līmenim.
Mūsu lielākās emisijas saistās ar transportu, jo daudz pārvietojamies ar privāto autotransportu un lidmašīnām. Otra būtiskākā emisiju joma ir pārtikas patēriņš, kam seko mājokļa joma ar tā uzturēšanai nepieciešamo enerģijas patēriņu. Vidējais Latvijas iedzīvotājs vislielāko oglekļa emisiju daudzumu – 41 % rada ar pārvietošanos saistītajā jomā. Tālāk seko pārtikas patēriņš – 21 %, mājokļa joma – 17 %, dažādu pakalpojumu izmantošana – 11 %, dažādu preču izmantošana – 7 % un apģērba patēriņš – 3 %.
Lielu daļu no pārmaiņām dzīvesveidā var panākt, mainot politiku un infrastruktūru, jo šķēršļi bieži vien ir ārēji, tādēļ to ieviešanai var būt jāveic arī plašāki sociāli un politiski priekšdarbi. Taču oglekļa pēdas samazinājums ir iespējams arī veicot izmaiņas dzīvesveidā, izvērtējot kā patērējam, dzīvojam, pārvietojamies un pavadām brīvo laiku. Lai būtu ērtāk izvēlēties sev atbilstošās rīcības, zinātniskās literatūras analīzes rezultātā esam apkopojuši dzīvesveida rīcības, kas ļauj samazināt savu CO2 pēdu. Tās sadalījām četrās jomās – pārtikas patēriņš, pārvietošanās, mājoklis un brīvā laika pavadīšana. Šo sarakstu var izmantot kā ceļa karti ar rīcību ieteikumiem, kuras var ieviest savā dzīvesveidā tuvākā vai tālākā nākotnē. Lai sasniegtu 2030. gada un 2040. gada mērķus, vienai mājsaimniecībai nav jāveic visi soļi, tādēļ sarakstu var uztvert arī kā sev iespējamo un pieņemamo rīcību atlases rīku.
Klikšķini te un atradīsi klimatu saudzējošu dzīvesveidu rīcību sarakstu.
Lai Tev veiksmīga klimatu saudzējoša dzīvesveida pārmaiņu ieviešana!
Projekta “1,5°C dzīvesveids ES” pētnieku komanda no Zaļās brīvības:
Jānis Brizga,
Kārlis Lakševics,
Inga Belousa
Klimatu saudzējošu dzīvesveidu pētām projektā “1,5°C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki”.
Seko projektam sociālajos tīklos:
Mājaslapa: https://latvia.onepointfivelifestyles.eu/
Facebook: @EU1.5Lifestyles
Twitter: @1pt5lifestyles
LinkedIn: EU 1.5° Lifestyles